Trešā daļa
Izstrādātais modelis

Atpakaļ uz Metodoloģiskā materiāla sākulapu

Pārskats. Izstrādātais modelis

Dizaina un radošās domāšanas attīstīšanas instrumentārijs ir metožu un rīku kopums. Instrumentārijs sastāv no deviņiem secīgiem etapiem, kas sadalīti divās daļās:

  • pirmā daļa vērsta uz radošās domāšanas prasmes jēdziena izpratni un attīstīšanu;
  • otrā daļa ir vērsta uz dizaina un radošās domāšanas prasmju praktisku pielietojumu lēmumu pieņemšanas procesā.

Instrumentārijs radīts ar nolūku palīdzēt jauniešiem izprast, kā personības īpašības, intereses un spējas var veiksmīgi apvienot, izvēloties nākotnes profesionālos virzienus dzīvē. Aktivitātes plānotas tā, lai jaunietis dizainētu dzīves scenārijus dažādos profesionālos virzienos, spētu pieņemt apzinātus lēmumus par izaugsmes ceļu pēc pamatizglītības iegūšanas: turpināt mācības, apgūt profesiju vai sākt strādāt. Iespēju apzināšanās palīdz labāk orientēties kompleksās situācijās, saprast norišu pēctecību, ieraudzīt nestandarta risinājumus un izdarīt alternatīvu izvēli. Radošā un dizaina domāšanas prasme šajā instrumentārijā ir izšķiroša.

Process ietver secīgu etapu kopumu, kurā jaunietis vispirms izvērtē savas personības īpašības, talantus un intereses, un tad tiek mudināts radīt vīziju par savu nākotnes dzīvi un tās kvalitāti. Tam seko zināšanu par profesijām sasaiste ar savu personību, jaunietim palīdzot apzināt iespējamos profesionālos virzienus, kuros realizēt sevi, un kuri vienlaikus arī spētu nodrošināt vēlamo dzīves kvalitāti. Kad ir apzināti trīs visvairāk interesējošie profesionālie virzieni un ir konstatēts, kādas no šajās profesijās pieprasītajām būtiskākajām kompetencēm jaunietim vajadzīgas (piemīt un attīstāmas), sākas dzīves scenāriju dizainēšanas process, vizuāli attēlojot sasniedzamo rezultātu un būtiskāko paveicamo virzībā uz to.

Noslēgumā jaunietis izvēlas prioritātes tuvākajam laikam un sagatavo rīcības plānu abu profesiju labākai iepazīšanai un/vai nepieciešamo prasmju attīstīšanai, lai pēc pamatizglītības iegūšanas sekmīgi varētu tupināt virzību, lai sasniegtu mērķus. Metodika paredz regulāru plāna izpildes novērtēšanu ar iespēju mainīt vai pielāgot savu izvēli.

Radošās domāšanas prasmju attīstīšana

Pirmie trīs etapi vērsti uz radošās domāšanas jēdziena izpratni un praktisko pielietojumu. Tie palīdzēs veidot priekšstatu par radošās domāšanas daudzpusību un attīstīt šo prasmi veidojošās komponentes: kritisko domāšanu, elastību, brīvību, oriģinalitāti u.c.

Dzīves scenāriju dizainēšana

Secīgi veicot 4. līdz 9. etapu, tiek izgaismotas personības īpašības, intereses un prasmes, modelēti ideālās dzīves ceļi un profesionālās iespējas, lai demonstrētu šo vienību kā mainīgo lielumu mijiedarbi dzīves scenāriju dizainēšanā.

Visi izstrādātā modeļa etapi ir vienlīdz svarīgi un katram no tiem ir savs mērķis, kurš detalizēti aprakstīts projektā izstrādātajā materiālā - Dizaina un radošās domāšanas instrumentārijs "Dzīves scenāriju dizainēšana". Iepazīties ar materiālu un to lejuplādēt iespējams šeit: https://creativethinkingtoolkit.com/toolkit//

1. Iespējamie instrumentārija izmantošanas scenāriji

Kā jau iepriekš minēts, Dizaina un radošās domāšanas attīstīšanas instrumentārijs radīts ar nolūku palīdzēt jauniešiem izprast, kā personības īpašības, intereses un spējas var veiksmīgi apvienot, izvēloties nākotnes profesionālos virzienus dzīvē. Instrumentārijs ir metožu un rīku kopums, kas sastāv no deviņiem secīgiem etapiem, kas sadalīti divās daļās: pirmā daļa vērsta uz radošās domāšanas prasmes jēdziena izpratni un attīstīšanu; otrā daļa ir vērsta uz dizaina un radošās domāšanas prasmju praktisku pielietojumu lēmumu pieņemšanas procesā.

Lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu un jaunietis būtu spējīgs dizainēt savas dzīves scenārijus dažādos profesionālos virzienos, spētu pieņemt apzinātus lēmumus par izaugsmes ceļu pēc pamatizglītības iegūšanas un izdarīt alternatīvas izvēles, izstrumentārija izstrādātāji rekomendē aktivitātes organizēt pēc aprakstītā plāna un secīgi īstenot abu daļu visus 9 etapus. Izvēloties metodes un aktivitātes, kuras tika iekļautas instrumentārijā, tika ņemta vērā gan projekta dalībnieku ilggadīgā pieredze darbā ar jauniešiem un neformālās izglītības aktivitātēm, gan arī jaunatnes darbinieku ieteikumi no Latvijas, Igaunijas un Dānijas. Kopējais laiks visu etapu kvalitatīvai īstenošanai ir vismaz 12 stundas.

Kā aktivitātes īstenot?

Aktivitātes iespējams īstenot pēc vairākiem scenārijiem:

  • 1. Kā divu dienu nodarbības, katrā dienā tām veltot vismaz 6 stundas. Ieteicamais aktivitāšu īstenošanas plāns:
  • 2. Organize long-term activities for young people, for example by meeting once a week and implementing one activity at each meeting. The implementation of such a scenario will require 12 meetings/weeks.
  • 3. Organize a “Designing Life Scenarios” camp for young people, in which all activities will be carried out over several days, incl. paying in-depth attention to those lessons that young people need more time to learn. Both using new methods and devoting more time to implementing the recommended methods.

Ieteikumi nodarbību vadītājam

  • Ja ar jauniešiem iepriekš jau tikušas īstenotas citas aktivitātes, kuru mērķis ir līdzīgs instrumentārijā norādītajam, piemēram, interešu pārskatīšana, tad atsevišķas aktivitātes var tikt neīstenotas saskaņā ar plānu, tomēr vēlamies uzsvērt, ka izstrādātā rīka izmantošanā būtiska ir secība, tāpēc iesakām pieturēties pie rīka plāna.
  • Esiet radoši, ja jums ir zināmas citas metodes, ar kuru palīdzību iespējams sasniegt nepieciešamo mērķi, droši mainiet metodes un izmantojiet tās, kuras savā praksē jau esat pārbaudījuši, un kuras sevi ir pierādījušas.
  • Ja laiks atļauj, veltiet katram etapam vairāk laika, gan īstenojot aktivitātēs lēnāk, gan tās nepieciešamības gadījumā atkārtojot.
  • Piemērojiet metodes jauniešiem, ar kuriem strādājat. Iespējams, ka kādam no jauniešiem būs nepieciešama individuālāka pieeja un būs nepieciešami papildus skaidrojumi.
  • Neaizmirstiet noorganizēt dalībnieku savstarpējo iepazīšanos (ja viņi pirms tam nav bijuši pazīstami). Iepazīstiniet ar sevi un/ vai citiem nodarbību vadītājiem. Ja nepieciešams, noorganizējiet dažas spēles “Iepazīstam viens otru”.
  • Paskaidrojiet, cik daudz laika aizņems aktivitātes un kas to laikā notiks. Uzsveriet, ka nav nepareizu vai pareizu atbilžu, un cik svarīga ir cieņa vienam pret otru.
  • Rūpīgi novērojiet dalībniekus un, ja enerģijas līmenis ir pazeminājies, piedāvājiet īsus pārtraukumus nodarbību laikā. Piedāvājiet jauniešiem dzērienus un uzkodas.
  • Rūpīgi pārdomājiet un iepriekš sagatavojiet visus nepieciešamos materiālus aktivitātēm - papīrus, rakstāmlietas, darba lapu izdrukas u.tml.
  • Rūpīgi sagatavojieties aktivitātēm, tomēr esiet gatavi negaidītām situācijām. Tieši tādās reizēs vislabāk iespējams izmantot savu radošo potenciālu!

2. Turpmākās darbības un jauniešu atbalsts

Mēs ticam, ka jums kā nodarbību vadītājam izdevās lieliski novadīt visu 9 etapu aktivitātes, kas palīdzēja jauniešiem daudz atklāt pašiem par sevi, un labāk arī ieraudzīt savas nākotnes dzīves scenārijus. Tomēr, katrs finišs ir kaut kā jauna sākums, un ir svarīgi turpināt iesākto. Tālākajā ceļā jauniešiem noteikti noderēs un būs nepieciešams jūsu turpmākais atbalsts.

Virzīšanās uz mērķi

Rīcības plānam ir jābūt aktīvam, tāpēc pārliecinieties, ka tas nepaliek uz papīra. Vērtīgi, ja jaunietis apzinās, ka ir pieejama palīdzība, norādījumi un iedrošinājums. Aiciniet jauniešus ceļā uz sava mērķa realizāciju iesaistīt apkārtējos cilvēkus - ģimenes locekļus, draugus, jaunatnes darbiniekus un/vai citas jauniešu atbalsta personas. Iespējams, ka jaunietim var piesaistīt mentoru, kas regulāri sazināsies ar jaunieti, iedvesmos un motivēs to, sniegs kādu praktisku palīdzību vai vienkārši apjautāsies:

kā iet? kā klājas ceļā uz plānoto? vai tu tuvojies savam mērķim? utt.

Atgādiniet jaunietim, ka mērķa sasniegšanai var būt arī jāpārvar arī dažādi šķēršļi. Aiciniet jauniešus ieviest savā ikdienā piecu soļu likumu!

  • Ieplāno, ko tu vari izdarīt katru mēnesi, lai pietuvotos savam mērķim!
  • Ieplāno, ko tu vari izdarīt katru nedēļu, lai pietuvotos savam mērķim!
  • Ieplāno, ko tu vari izdarīt katru dienu, lai pietuvotos savam mērķim!
  • Izdomā, ko tu vari izdarīt jau šodien!
  • Katru dienu ieraksti vismaz piecas lietas, kuras tu apņemies izdarīt, lai pietuvotos savam lielajam mērķim!

Mazās lietas jauniešu atbalstam mērķu sasniegšanā:

  • regulāras tikšanās (vienojieties ar jaunieti par to biežumu, formu, veidu);
  • atgādinājuma, uzmundrinājuma, iedvesmas ziņas, kuras ik pa laikam jaunietim var nosūtīt;
  • ja jaunietis apmeklē jauniešu centru, izvietojiet pie sienām kādas motivējošas atziņas;
  • noorganizējiet papildus aktivitātes, piemēram, mācības par mērķu sasniegšanu;
  • uzaiciniet kādu iedvesmojošu personu, lai jaunietim pastāsta par savu personīgo pieredzi mērķu sasniegšanā;
  • aiciniet jauniešus izveidot savstarpējo atbalsta sistēmu/ grupu un palīdziet noorganizēt regulāras tikšanās.

Progresa novērtējums & prioritāšu analīze

Ir ieteicams noteikt dažus vērtēšanas kritērijus un laika grafiku, lai pārskatītu sasniegumus un, ja nepieciešams, veiktu koriģējošas darbības. Jā, plāni var mainīties. Gan plāniem, gan pašiem pusaudžiem ir nepieciešams pastāvīgs atbalsts, lai saglabātu aktualitāti. Dizaina un radošās domāšanas apgūšana palīdz ātri pielāgoties jauniem apstākļiem un meklēt netradicionālus risinājumus. Motivējiet jaunieti nepadoties, gadījumā, ja kaut kas neizdodas.

Sāc no turienes, kur Tu esi. Izmanto to, kas Tev ir. Un izdari to, ko vari izdarīt! “
Profesionāls tenisists Arturs Roberts Ešs/ Arthur Ashe