Dizaina un radošās domāšanas attīstīšanas instrumentārijs
Atpakaļ uz instrumentārija sākumlapu
Kas tas ir?
Dizaina un radošās domāšanas attīstīšanas instrumentārijs ir metožu un rīku kopums. Instrumentārijs sastāv no deviņiem secīgiem soļiem, kas iedalīti divās daļās: pirmā daļa vērsta uz radošās domāšanas prasmes jēdziena izpratni un attīstīšanu, otrā daļa vērsta uz dizaina un radošās domāšanas prasmju praktisku pielietojumu dzīves lēmumu pieņemšanas procesā.
Instrumentārijs radīts ar nolūku palīdzēt jauniešiem izprast, kā personības īpašības, intereses un spējas var veiksmīgi apvienot, izvēloties nākotnes profesionālos virzienus dzīvē. Aktivitātes plānotas tā, lai jaunietis dizainētu dzīves scenārijus dažādos profesionālos virzienos, spētu pieņemt apzinātus lēmumus par izaugsmes ceļu pēc pamatizglītības iegūšanas: turpināt mācības, apgūt profesiju vai sākt strādāt. Iespēju apzināšanās palīdz labāk orientēties kompleksās situācijās, saprast norišu pēctecību, ieraudzīt nestandarta risinājumus un izdarīt alternatīvu izvēli. Radošā un dizaina domāšanas prasme šajā instrumentārijā ir izšķiroša.
No kā tas sastāv?
Process ietver secīgu etapu kopumu, kurā jaunietis vispirms izvērtē savas personības īpašības, talantus un intereses un tad tiek mudināts radīt vīziju par savu nākotnes dzīvi un tās kvalitāti. Tam seko zināšanu par profesijām sasaiste ar savu personību, jaunietim palīdzot apzināt iespējamos profesionālos virzienus, kuros realizēt sevi tā, lai nodrošinātu arī vēlamo dzīves kvalitāti. Kad ir apzināti trīs visvairāk interesējošie profesionālie virzieni un konstatētas šajās profesijās pieprasītās būtiskās kompetences, kas jaunietim vajadzīgas (piemīt un attīstāmas), sākas dzīves scenāriju dizainēšanas process, vizuāli attēlojot sasniedzamo rezultātu un būtiskāko paveicamo virzībā uz to. Noslēgumā jaunietis izvēlas prioritātes tuvākajam laikam un sagatavo rīcības plānu abu profesiju labākai iepazīšanai un/vai nepieciešamo prasmju attīstīšanai, lai pēc pamatizglītības iegūšanas sekmīgi varētu tupināt virzību, lai sasniegtu mērķus. Metodika paredz regulāru plāna izpildes novērtēšanu ar iespēju mainīt vai pielāgot savu izvēli.
Radošās domāšanas prasmju attīstīšana
Pirmie trīs etapi vērsti uz radošās domāšanas jēdziena izpratni un praktisko pielietojumu. Tie palīdz veidot priekšstatu par radošās domāšanas daudzpusību un attīstīt šo prasmi veidojošās komponentes: domāšanas kritiskumu, elastību, brīvību, oriģinalitāti u.c.
Dzīves scenāriju dizainēšana
Secīgi veicot otrās daļas etapus, tiek apzinātas personības īpašības, izvērtētas intereses un prasmes, modelēti iespējamie dzīves scenāriji ar dažādām profesionālām iespējām, vienlaikus palīdzot jaunietim atklāt šo faktoru savstarpējo mijiedarbi.
Kam tas ir domāts?
Instrumentārija primārā mērķa auditorija ir jaunieši pamatskolas 7., 8. un 9. klasēs, vidēji vecumā no 13 līdz 16 gadiem jeb jaunieši, kuri iegūst obligāto pamatizglītību.
Instrumentārija sekundārā mērķauditorija ir jebkura vecuma cilvēks, kurš vēlas izmantojot radošo un dizaina domāšanu gan labāk iepazīt sevi: personības īpašības, prasmes, intereses, talantus, gan izpētīt alternatīvus profesionālos ceļus, iemācīties pieņemt lēmumus, izvērtējot dažādas perspektīvas, un uzdrošināties izvēlēties netradicionālus risinājumus un spētu apzināti dizainēt dažādus scenārijus atkarībā no pieņemtā lēmuma par izvēlēto profesiju, izglītību un personīgo attīstību.
Kāpēc tas ir noderīgs?
Pašreizējās izglītības sistēmās visā pasaulē dominē fiksēts domāšanas veids. Jaunieši ir zaudējuši motivāciju, pārliecību par sevi un savām prasmēm, kā rezultātā sabiedrībā veidojas tādas kategorijas kā NEET (jaunieši, kas nav nodarbināti, neiegūst izglītību un nestrādā), jo viņu zināšanas un prasmes bieži neatbilst reālajam darba tirgus prasībām.
Ir pierādīts, ka jauniešiem, īpaši agrīnā un vidējā pusaudžu vecumā, ir izteikta smadzeņu plasticitāte, viņi ātri mācās un ātri pielāgojas jaunai informācijai, tāpēc ir ļoti svarīgi attīstīt prasmes un uzvedības modeļus, kurus cilvēks varēs izmantot pieaugušā vecumā.
Domāšanas veids, kas korelē ar radošo domāšanu, ir izaugsmes domāšana. Stenfordas universitātes profesore Kerola Dveka uzsver, ka pusaudžiem un jauniešiem ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ka kļūdu pieļaušana ir process, nevis spriedums un nevis gala rezultāts (Dweck, 2006). Dizaina domāšanas rīki, kas koncentrējas uz vizuālo un telpisko domāšanu, spēcīgi ietekmē perspektīvu maiņu, un tos ir salīdzinoši viegli ieviest pusaudžu vidū.
Kā to lietot?
Read the description > get familiar with the tasks on the worksheet > fill in the worksheet > move to next step. Make sure all steps are completed sequentially. Do not skip one.
Kādi ir ieguvumi?
Instrumentārija mērķis ir labi attīstīta prasme iegūt un analizēt pieejamo informāciju: personības iezīmes, prasmes, intereses, talantus, kompetences un dzīves sniegtās iespējas, kā arī prast apzināti izstrādāt dažādus scenārijus atkarībā no izvēlētā profesionālās, izglītības ceļa izmantojot radošo un dizaina domāšanu.
Radošās un dizaina domāšanas prasme rosina apzināties vairākas izvēles iespējas, palīdz labāk orientēties komplicētās situācijās, izprast notikumu secību, saskatīt nestandarta risinājumus un izdarīt alternatīvas izvēles.
Rezultātā jaunieši varēs izveidot vairākus savas turpmākās dzīves dzīves scenārijus un īstenot pašu izvēlētos labbūtības aspektus. Attīstības procesā pusaudži vizuāli attēlos sasniedzamos rezultātus un svarīgākos soļus ceļā uz mērķi. Šīs darbības palīdzēs labāk izprast likumsakarības starp dažādiem dzīves kvalitātes aspektiem un personīgā ieguldījuma nozīmi.
Atcerieties - mazās uzvaras sajūt beigās!
Dizaina &radošā domāšana
Kompetence, kuras pamatā ir produktīva jaunu ideju ģenerēšana, izvērtēšana un esošo ideju uzlabošana, kas var rezultēties oriģinālu, efektīvu risinājumu veidā. (OECD, 2022)
"Radošā domāšana veicina ideju rašanos. Idejas veicina pārmaiņas."
Barbara Januškeviča
Radošās domāšanas prasmei nav demogrāfisko vai sociālo ierobežojumu, to dažādās pakāpēs var attīstīt jebkurš, turklāt radošā domāšana sekmē ar citu prasmju attīstību, tostarp analītisko un kritisko domāšanu, problēmu risināšanas, sadarbības un komunikācijas prasmes, veicina personības iezīmju nostriprināšanos, uzlabo akadēmisko sniegumu un profesionālo izaugsmi.
Dizaina domāšana šī rīka ietvaros tiks lietota kā virsmetode, sākot ar izpēti, problēmas vai mērķa definēšanu, ideju ģenerēšanu, to prototipēšanu un iespējamo rezultātu analīzi, mācot un trenējot jauniešus dizaina domāšanas pieeju izmantot dažādās situācijās.
